Ķoņu dzirnavu vēsture

Pirms aptuveni 210 gadiem barona Džema fon Menzenkampfa uz Rūjas upes celtās "dzirnas zaļā ielejā" ir vienīgā vieta Latvijā, kur vienkopus tiek turpināti divi lauku ļaudīm nepieciešami arodi. Tāpat kā savulaik, starp dzirnakmeņiem tiek malti graudi un ir ierīkota vilnas kāršana un vērpšana ar XIX gadsimtā Vācijā iegādāto tolaik moderno tehniku.

Laikmetu griežos Ķoņu dzirnavas ir piedzīvojušas dažādus saimniekus. Mirdzas un Ilgoņa Čākuru ģimenes īpašumā tās nonāca 1999.gadā, kuriem tās pārdeva tagad Austrālijā dzīvojošais mantinieks A.Lāmanis, novēlēdams tajās,cik nu vien iespējams, saglabāt viņa tēva laikā koptās ražošanas tradīcijas.

Luda Alberinga un Eduarda līča grāmatā "RŪJIENA"/izd. 1978.gadā Zviedrijā rakstīts:

"Spēcīgākās un ražīgākās dzirnavas Rūjienas novadā bija Ķoņos Maksim Menzenkampfam, kurš pēc agrārreformas tās pārdeva Ernstam Lāmanim. Dzirnavas atradās uz Rūjas krasta un bija darbināmas ar ūdensspēku, vajadzības gadījumā to pastiprinot ar motoru. Dzirnavās bija divi maļamie gaņģi, bīdeļu valči, grūbu un putraimu mašīnas, kā arī vilnas plucināmās, kāršamās, vērpjapām un šķetināmās mašīnas."